Romiešiem 1:18-32 Latviski

Sveiki! Šīs nedēļas Bībeles studija ir no vēstules romiešiem, 1. nodaļas 18. – 32. panti. Pāvils sāk pierādīt, ka evaņģēlijs ir nepieciešams visiem cilvēkiem, īpaši šajā nodaļā, tiek runāts par citām tautām. Viņš sāk ar 18. pantu: „Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.” 1:19 „Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis.” 1:20 „Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.”

Evaņģēlijs ir nepieciešams tādēļ, ka cilvēki nevar izglābt paši sevi, tiem viņu grēkiem nav attaisnojuma. Tādēļ visām tautām ir nepieciešams evaņģēlijs. Jo visi cilvēki ir pelnījuši nonākt ellē. Ir teikts: Dieva dusmība no debesīm parādās. Debesis daudzina Dieva godu, teikts Psalmos 19:1. „Bet bezprāši saka savā sirdī: Dieva nav.” Psalmi 14:1. Uzskatot paši sevi par gudriem, viņi palika nelgas, Bībelē ir teikts. Šeit, vēstulē romiešiem, viņi saka: ak, es zinu visu par Dievu, bet es Viņam neticu, es ticu pats sev, vai vispār cilvēkiem. Viņi apmaina nevainojamā Dieva varenību pret cilvēku kļūdīgo attēlu. Ja viņi zina, ka Dievs ir, bet apspiež sevī patiesību par Viņu, ja tie negodā Viņu, nepateicas Viņam, tad tie sāk pielūgt kaut ko citu, jo cilvēks ir radīts, lai pielūgtu. Ja tu nepielūgsi Dievu, tu atradīsi kaut ko zemāku, ko pielūgt. Un tu pats sāksi līdzināties tam, ko pielūdz. Tāpat notiek, ja tava pielūgsme veltīta cilvēku attēlam. Attēls ir zemāks par tevi pašu, attēls nespēj redzēt vai dzirdēt, tas nevar arī sevi pacelt. Tad arī cilvēks kļūst garīgi akls, garīgi kurls, un nav neviena, kas viņu paceltu.

Dieva sods visām tautām ir taisnīgs. Ne dēļ viņu nezināšanas, bet dēļ viņu grēkiem. Viņi zina, ka ir nogalināt nav pareizi. Bet tik un tā viņi to dara. Ja kāds nav nogalinājis, tad viņš noteikti kādreiz ir samelojis, un viņi zina, ka melot nav pareizi. Es gribu teikt, ka ikvienam ir kādas morāles normas, bet tomēr cilvēki neievēro pat paši savas morāles normas. Desmit baušļos Dievs ir devis mums Savas normas. Un šīs normas ir ideālas. Ja Dieva baušļi tiek pārkāpti, sods par to ir nāve. Nodaļas beigās, 32. pantā teikts: „Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.” Nekas nevar padarīt par nebijušām tavas kļūdas, kā tikai Jēzus asinis, tāpēc evaņģēlijs ir nepieciešams. Darot labus darbus, tu nevari izdzēst savus sliktos darbus. Tavi sliktie darbi joprojām liecina pret tevi. Jēkabā vēstulē ir teikts: ja tu esi pārkāpis tikai vienu bausli, tu esi noziedzies pret visiem. (Jēkaba 2:10) Ja tu melo, tātad tu esi melis. Kā sauc cilvēku, kas melo? Melis. Vai tu esi melojis? Jā. Kas tu esi? Melis. Tava sirdsapziņa liecina, ka tā ir patiesība. Ja cilvēki izslēdz savu sirdsapziņu, ja viņi vairs tajā neklausās, tas ir kā briesmu signāls, kad tas sāk signalizēt un vērst tavu uzmanību: kaut kas nav tā, kā vajag. Bet kad tu izslēdz savu sirdsapziņu un tajā vairs neklausies, tu ļauj savai sirdsapziņai nocietināties, jeb ja pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta (1. Timotejam 4:2) un tad tu sāc dzīvot saskaņā ar savu grēcīgo dabu. Šeit mēs varam runāt par pagānu nosodījumu un tāpēc ir nepieciešams evaņģēlijs. Šeit Pāvils mums stāsta evaņģēlija nepieciešamību, pirms viņš vairāk izskaidro par pašu evaņģēliju. Ļoti gaidu, kad mēs varēsim vairāk uzzināt par evaņģēliju. Nākošajā reizē mēs runāsim par to, cik svarīgi reliģiskam cilvēkam dzirdēt evaņģēliju un ka evaņģēlijs ir Dieva spēks pestīšanai jūdiem un arī citām tautām, Es ceru, ka dzirdētais ir jūs iedrošinājis, un uz tikšanos nākošnedēļ!